- Daniel Kahneman, izcilais psihologs un Nobela prēmijas ieguvējs, izvēlējās asistētu nāvi Šveicē 90 gadu vecumā, izceļot personiskās izvēles spēku, kas ir centrālais temats viņa karjerā.
- Viņa lēmums bija motivēts ar personīgām pieredzēm, īpaši vērojot mīļoto ciešanas, kas nostiprināja viņa apņemšanos izvairīties no ilgstošas pasliktināšanās.
- Kahnemana mantojums ir cieši saistīts ar viņa darbu uzvedības ekonomikā, īpaši ar Perspektīvu teoriju, kas izaicināja racionālās izvēles paradigmas, atklājot kognitīvās tendences lēmumu pieņemšanā.
- Viņa pēdējā e-pasta vēstulē tika akcentēts princips izvairīties no nevajadzīgām ciešanām un necienīgām situācijām, kas sakrīt ar viņa mūža ilgajām pārliecībām.
- Kahnemana izvēle izgaismo plašākas sabiedrības sarunas par autonomiju, tiesībām mirt un personiskās aģentūras cieņu dzīvības pēdējās brīžos.
Atrodoties Šveices mierīgajās ielejās, kas ir pazīstama ar gleznainajām ainavām un progresīvajiem likumiem, noslēdzās ievērojams posms Daniela Kahnemana, leģendārā psihologa un Nobela prēmijas ieguvēja ekonomikas zinātnēs, dzīvē. 90 gadu vecumā Kahnemans pieņēma izcilu lēmumu, kas klusi rezonēja akadēmiskās un publiskās diskusijās – viņa ceļš pa cieņpilnu, bet pretrunīgu asistētas nāves ceļu.
Kahnemans, kura progresīvais darbs ar Amosu Tverski iepazīstināja pasauli ar dziļajām uzvedības ekonomikas atziņām, izvēlējās beigt savu dzīvi Šveicē zināmā iestādē, kas sniedz šādus pakalpojumus. Darot to, viņš parādīja vēl vienu savu paustās filozofijas aspektu: neapšaubāmo izvēles spēku.
Aiz šī lēmuma slēpās personisko pārliecību un pieredžu izšūta tapešu. Kahnemans bija liecinieks tuvinieku lēnai pasliktināšanai un ciešanām, tostarp viņa sievai, kurai bija vaskulāra demence. Šie spēcīgie atmiņas noteikti ietekmēja viņa apņemšanos izvairīties no ilgstošas pasliktināšanās. Viņa izvēle nebija izmisuma izpausme, bet gan apzināta kontroļa apliecinājums – apzināta izvēle pamest pasauli saviem noteikumiem, pilnīgā saskaņā ar viņa ilggadējām pārliecībām.
Apvienojot psiholoģiju un ekonomiku, viņa revolucionārais darbs izjauca tradicionālo racionālās izvēles teoriju, demonstrējot, kā uz cilvēku lēmumiem bieži ietekmē kognitīvās tendences. Šis mantojums tika nostiprināts ar Nobela prēmiju 2002. gadā par Perspektīvu teoriju, kas rūpīgi izmeklēja cilvēku vērtējumu sarežģītību neziņas apstākļos.
Viņa tuvākais loks, kas veidots no mūža ilgu attiecību pamata, bija informēts par viņa izvēli, vērojot, kā viņš saglabāja savu intelektuālo sparu līdz pat beigām. Iesaistījies akadēmiskos pētījumos bez būtiskas kognitīvas pasliktināšanās ēnas, viņš kalpoja par savu uzvedības maksātnespējas mantras piemēru – izvēloties nevis pagātnes investīcijas, bet gan pašreizējām vērtībām.
Vēstulē, ko viņš rakstīja savai ģimenei pēdējā dienā, Kahnemans apstiprināja iepriekš pazīstamu principu – viņš vienmēr uzskatīja, ka nevajadzīgas ciešanas un necienība dzīvības beigās ir novēršamas. Kāds no viņa tuvākajiem atklāja, ka viņa lēmums pieņemt asistētu nāvi simbolizēja viņa atteikšanos būt pasīvam novērotājam savā pasliktinājumā.
Kahnemana stāsts uzsver svarīgu sarunu par autonomiju un tiesībām mirt. Pasaulē, kas aizvien vairāk saskaras ar etiskām jautājumiem par cieņpilnu nāvi, viņa stāsts mudina mūs dziļi pārdomāt personisko aģentūru, sabiedrības normas un cilvēka cieņas nianses.
Kahnemans atstāj aiz sevis mantojumu, kas ir ne tikai ierakstīts akadēmiskajos sasniegumos, bet arī personīgā drosmē – spēcīgs atgādinājums par izvēles un cieņas spēcīgo saskari. Kad viņš iezīmēja savu pēdējo ceļu, viņš atstāja dziļu ziņu: dzīves un nāves dejā mums visiem jātiecas būt dalībniekiem, nevis vienkāršiem skatītājiem.
Ilgstošs mantojums: ko mēs varam mācīties no Daniela Kahnemana pēdējā lēmuma
Daniela Kahnemana inovatīvais darbs un pēdējā izvēle
Daniela Kahnemana, pazīstamā psihologa un Nobela prēmijas ieguvēja, joprojām ir ikoniska figūra psiholoģijā un uzvedības ekonomikā. Viņa revolucionārais darbs, īpaši sadarbībā ar Amosu Tverski, noveda pie Perspektīvas teorijas izveides, kas pārvērtēja mūsu izpratni par cilvēku lēmumu pieņemšanu un kognitīvajām tendencēm. Taču, cik domām provocējoši ir viņa akadēmiskie ieguldījumi, viņa pēdējais lēmums par asistēto nāvi Šveicē vienlīdz rosināja nozīmīgu sarunu par autonomiju, cieņu un tiesībām beigt savu dzīvi saviem noteikumiem.
Kahnemana izvēles sarežģītības izpēte
Kahnemana izvēle atspoguļo dziļas personīgas pārliecības, kas veidojās, vērojot viņa sievas ciešanas no vaskulāras demences un viņa apņemšanos izvairīties no līdzīga likteņa. Viņa izvēle bija cieši saistīta ar principiem, ko viņš atbalstīja visā savā karjerā: vērtēt pašreizējo labklājību virs pagātnes investīcijām. Šī personīgā stāsta aspekts pievieno jaunu līmeni mūsu izpratnei par viņa darbu un plašāku uzvedības ekonomikas kontekstu, kas bieži pēta attiecības starp emocionālajiem un racionālajiem lēmumiem.
Steidzami jautājumi un ētiskās apsvērumi
1. Kas ir asistēta nāve un kur tā ir legāla?
Asistēta nāve, jeb ārsta palīdzēta pašnāvība, ietver personas nodrošināšanu ar līdzekļiem, lai beigtu savu dzīvi, parasti terminālo slimību vai neizturamu ciešanu gadījumā. Šveice ir viena no dažām valstīm, kas likumīgi atļauj šo praksi, ievērojot stingras prasības.
2. Kāpēc Kahnemans izvēlējās asistētu nāvi?
Kahnemana izvēle balstījās uz vēlmi izvairīties no ilgstošas pasliktināšanās un ciešanām, ko viņš bija redzējis citiem. Tas bija autonomijas apliecinājums, atklājot kritisku viņa dzīves darba komponentu – aģentūru lēmumu pieņemšanā. Šis lēmums atbilst viņa pārliecībai par savu likteni kontrolēšanu, kas ir izplatīta tēma viņa izpētē par kognitīvajām tendencēm.
3. Kā Kahnemana stāsts ietekmē diskusiju par tiesībām mirt?
Viņa stāsts uzsver individuālās izvēles un autonomijas nozīmi lēmumos par dzīves beigām. Tas izaicina sabiedrības normas un mudina dziļāku dialogu par morālajām un ētiskajām dimensijām attiecībā uz cieņpilnu nāvi, it īpaši, kad vairākas valstis apsver iespēju legalizēt asistētu nāvi.
Tirgus prognozes un nozares tendences
Globālas perspektīvas uz asistēto nāvi:
Kamēr sabiedrības visā pasaulē attīstās, diskusijas par asistētu nāvi kļūst arvien izteiktākas. Tādas valstis kā Nīderlande, Beļģija, Kanāda un daļas Amerikas Savienotajām Valstīm ir legalizējušas kādu veidu asistētu nāvi. Tirgus tendences norāda uz pieaugošu pieprasījumu pēc cieņpilnām risinājumu nāves laikā, un šī nozare var piedzīvot izaugsmi, jo sabiedrības attieksmes pret personisko autonomiju nāvē kļūst aizvien pieņemamākas.
Psiholoģija un uzvedības ekonomika:
Kahnemana darbs ielika pamatus turpmākai izpētei par kognitīvajām tendencēm un lēmumu pieņemšanu. Jomas, piemēram, finanšu lēmumu pieņemšana, veselības psiholoģija un lietotāja pieredzes dizains turpina izmantot šīs principus. Kamēr tādi modeļi kā Perspektīvu teorija tiks tālāk pilnveidoti, jaunas tehnoloģijas, tostarp mākslīgais intelekts, tiek integrētas pētījumos un reālās pasaules lietojumos.
Darbības ieteikumi
– Izglītojiet sevi un diskutējiet: Apsveriet iespēju runāt par savām nāves beigām ar tuviniekiem. Izpratne par asistētu nāvi un tās ētiskajiem aspektiem var dot spēku individuāliem lēmumiem.
– Izpētiet resursus: Ja interesējaties par uzvedības ekonomiku, iepazīstieties ar Kahnemana ievērojamo grāmatu Thinking, Fast and Slow, kas piedāvā ieskatus par kognitīvām tendencēm un to ietekmi uz lēmumu pieņemšanu.
– Esiet informēti par juridiskajām opcijām: Iepazīstieties ar asistētas nāves juridisko ainavu jūsu valstī, lai izprastu iespējas un izaicinājumus, aizstāvot saistītās tiesības.
Nobeigums
Daniela Kahnemana izvēle par asistētu nāvi ne tikai izceļ viņa visu mūžu ilgstošu apņemšanos par autonomiju un racionālu lēmumu pieņemšanu, bet arī iedarbina svarīgas diskusijas par cieņu, ētiskajiem lēmumiem un personisko aģentūru. Pieņemot Kahnemana mantojumu, mēs turpinām šos dialogus, veicinām dziļāku izpratni un aizstāvam tiesības izvēlēties dzīvības beigās.
Lai uzzinātu vairāk par Kahnemana mantojumu, apmeklējiet Vikipēdijas sākumlapa vai izpētiet resursus, kas saistīti ar uzvedības ekonomiku un dzīves beigām.